Zinātnieki prezentē Aprites ekonomikas indeksu Latvijas Pašvaldību savienības biedriem

Gatavojoties sākt Latvijas pirmā Aprites ekonomikas indeksa datu apkopošanas periodu, zinātnieki prezentēja indeksa metodoloģiju Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbības tīkla “Vides aizsardzība” atkritumu apsaimniekošanas darba grupas biedriem, informē LPS padomniece Sniedze Sproģe.

Darba grupā būtiska dienas daļa tika veltīta tieši aprites ekonomikas jautājumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja un Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere prezentēja dažādas aprites ekonomikas stratēģijas, to, kādi ir mūsu izaicinājumi un iespējas, kādi ir pašvaldībām pieejamie apritīguma veicināšanas instrumenti.

Sproģe uzsvēra, ka ir jāveido platformas, kurās sadarbotos uzņēmēji, pašvaldības un augstskolas, lai kopā radītu inovācijas. “Valstij un pašvaldībām ir jābūt gatavām finansēt eksperimentus, kas varētu ļaut radīt jaunu, cita veida infrastruktūru. Vienlaikus mums jābūt gataviem arī zaudēt, jo tā arī ir daļa no eksperimenta. Taču skaidrs ir viens, ka mums ir jāmaina sava rīcība. Vidēji 44% atkritumu var pārstrādāt, vēl 55% reģenerēt, un tikai 1–2% vajadzētu noglabāt poligonā, diemžēl Latvijā poligonos noglabā 50–60% atkritumu. Taču, lai kaut kas sāktos, ir jāsāk ar sevi – ar savu domāšanas maiņu, un šeit ir būtiski apvienot pašvaldību, uzņēmēju, zinātnes un datu spēku,” sacīja Sproģe.

Jau vēstīts, ka Latvijas zinātnieki strādā pie pirmā Aprites ekonomikas indeksa, lai atbalstītu Latvijas pašvaldības ceļā uz gudrāku un efektīvāku saimniekošanu. Šīs iniciatīvas aizsācēja ir Latvijā vadošā vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa”, vienlaikus šis indekss ir paraugs tam, kā kopīgiem mērķiem var sadarboties dažādas puses.

“Analizējot starptautisko praksi, ir redzams, ka kvalitatīviem datiem ir būtiska loma lēmumu pieņemšanā. Indeksa metodika ir unikāla, un to ir radījuši Latvijas zinātnieki, lai mēs varētu objektīvi novērtēt to, kas notiek Latvijā. Tajā mēs izmantojam vidējo svērto metodi, lai iedotu rekomendāciju kopu, kur atbilstoši pašvaldību prioritātēm ir izdevīgāk uzlabot savu veikumu aprites ekonomikas jomā. Indeksa metodikas pamatā ir trīs galvenās daļas – pašvaldību pašvērtējums, iedzīvotāju aptauja un objektīvie dati, piemēram, oficiālā statistika, “Eurobarometer” un pašvaldību publiskotā informācija,” skaidroja ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības eksperte, Dr. oec. Dzintra Atstāja, kura ir vadošā Aprites ekonomikas indeksa pētniece.

Darba grupā Atstāja prezentēja metodiku, kā tiks iegūts galarezultāts. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. sc. soc. Andris Saulītis skaidroja iedzīvotāju aptaujas daļu.

Gan pašvaldību pašvērtējuma aptauja, gan iedzīvotāju aptauja noritēs jūnijā un jūlijā, vienlaikus tiks arī apkopoti objektīvie dati, lai augustā veiktu analīzi un aprēķinātu indeksu. Pašvaldībām un plašākai publikai Aprites ekonomikas indeksu plānots prezentēt šā gada rudenī.

“Šis indekss nekādā gadījumā nav paredzēts kā skaistumkonkurss, jo tas vienkārši norāda uz situāciju konkrētā pašvaldībā ar iespēju uzlabot noteiktas jomas. Esmu pārliecināta, ka aprites ekonomika sniedz iespējas mums visiem – radīt jaunus produktus un pakalpojumus, uzlabot drošību un efektivitāti, samazināt dažādus riskus, galu galā – mazāk patērēt tur, kur tas nav vajadzīgs. Jā, domāt un rīkoties apritīgi prasa ieradumu maiņu un arī ieguldījumus, taču starptautiskā prakse liecina, ka šim darbam seko arī augļi,” uzsver Aprites ekonomikas indeksa iniciatore, AS “CleanR Grupa” valdes locekle Agita Baltbārde.

Pirmajā Aprites ekonomikas iesaistīto pušu sanāksmē 31. janvārī piedalījās vairāk nekā 20 zinātnieku, tai skaitā augstskolu rektori un prorektori, un tajā tika sākta indeksa metodikas izstrāde.

Viens no darba grupas dalībniekiem Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Cietvielu un materiālu fizikas katedras asociētais profesors Aivars Vembris prezentēja sākotnējo indeksa aprēķina principa versiju. Pēc tam klātesošie, strādājot grupās, definēja aprites ekonomikas kritērijus, kas būtu svarīgi no iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību skatpunkta, kā arī piešķīra šiem dažādajiem kritērijiem “būtiskumu” jeb svaru. “Svariem” mainoties, joprojām būs iespēja salīdzināt indeksus dažādos periodos. Piemēram, tam, kas ir būtisks šobrīd, atkārtoti veicot pašvērtējumu, būtiskums var mainīties.