“CleanR Grupas” un ekspertu vadībā top pirmais Latvijas Aprites ekonomikas indekss

05 Feb 2024

“CleanR Grupa” sadarbībā ar plašu ekspertu grupu ir sākusi izstrādāt unikālu instrumentu valstij, pašvaldībām un sabiedrībai – Latvijas Aprites ekonomikas indeksu, lai atbalstītu virzību uz gudrāku saimniekošanu un efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu, informēja AS “CleanR Grupa” (Grupa) valdes locekle Agita Baltbārde.

Viņa sacīja, ka šāda iniciatīva radusies, gan pētot starptautisko praksi, gan apzinoties, ka mēs kā sabiedrība esam apņēmušies pildīt noteiktus solījumus Eiropas Savienības mērogā. Turklāt kā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares un aprites ekonomikas līderis “CleanR Grupa” uzskata par savu atbildību veicināt apritīguma mērķu sasniegšanu Latvijas ekonomikā un sabiedrībā.

“Raugoties uz Nīderlandes, Beļģijas, Zviedrijas un citu valstu īstenoto aprites ekonomikas aktivitāšu piemēriem, redzamas vairākas kopsakarības. Pirmkārt, datos balstīta pieeja – aprites ekonomikas ieviešanas pasākumu efektivitāte noteiktos periodos tiek mērīta, lai noteiktu, vai ir nepieciešami kādi procesu uzlabojumi. Otrkārt, augšupējās pieejas īstenošana, fokusējoties uz visu ieinteresēto pušu – pašvaldību, uzņēmēju, NVO un iedzīvotāju – motivāciju iesaistīties. Treškārt, daudz izmaiņu tiek īstenots tieši reģionāli, kur ir plašākais instrumentu klāsts,” skaidroja Baltbārde.

Mērķis ir radīt lietderīgu instrumentu, kas palīdzētu pašvaldībām redzēt aktuālo situāciju aprites ekonomikas jomā un saprast, kas ir jāuzlabo kopējai Latvijas iedzīvotāju labklājībai un labbūtībai. Veicot pašvērtējumu, pašvaldības saņems “recepti”, kurās jomās iespējami uzlabojumi un kādi ir rezultāti salīdzinājumā ar citām pašvaldībām.

Savukārt Latvijas zinātnieki un augstskolu mācībspēki ir ieinteresēti iegūt datus, lai tos integrētu turpmākos pētījumos un nodrošinātu pētniecībā balstītu izglītību. Vienlaikus šis indekss ir arī platforma, kas apvieno gan idejas, gan labās prakses piemērus, gan jomas ekspertus, kā arī dod iespēju izglītot.

Latvijas Aprites ekonomikas indeksa izstrādi vada profesore, ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības eksperte, Dr. oec. Dzintra Atstāja.

31. janvārī Eiropas Savienības mājā norisinājās pirmā iesaistīto pušu sanāksme, ar kuru tika sākta Aprites ekonomikas indeksa metodoloģijas izstrāde. Piedalījās vairāk nekā 20 zinātnieku, tostarp augstskolu rektori un prorektori.

“Šāda indeksa izstrāde ir izaicinājums, jo vēlamies, lai tas būtu izmantojams ilgtermiņā un arī ļoti mērķtiecīgi. Tas nozīmē, ka metodoloģijai ir jābūt detalizēti un pamatojami izstrādātai. Vienlaikus mēs to darām ar misijas apziņu, jo esam pārliecināti, ka šo indeksu varam izmantot, lai palīdzētu Latvijai, mūsu dzimtenei, ilgtspējīgi attīstīties,” uzsvēra profesore Atstāja.

Eksperti arī atzina, ka šim indeksam ir augsts praktiskā pielietojuma potenciāls. Piemēram, pašvaldības, zinot, kurās jomās apritīgums ir uzlabojams, var atbilstoši plānot budžetu vai mērķtiecīgi virzīt uzņēmumu vai projektu atbalstu. Finanšu sektors aizdevumu un finansēšanas piedāvājumos aizvien vairāk iekļauj “zaļās” un ilgtspējas prasības, līdz ar to pašvaldībām indekss var palīdzēt demonstrēt savu statusu. Iespējams, ar laiku šo indeksu var iekļaut politikas plānošanas dokumentos.

Aprites ekonomikas indekss nodrošinās iespēju veikt pašvērtējumu par procesiem un rezultātiem pašvaldības darbā; sekot līdzi sava snieguma dinamikai pa gadiem vai periodiem un salīdzināt to ar citu pašvaldību rezultātiem; saņemt ekspertu rekomendācijas par prioritāri uzlabojamiem procesiem (gan saistībā ar Eiropas Zaļā kursa prasībām, gan iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm); popularizēt veiksmes stāstus un labās prakses piemērus; labāk izprast aprites ekonomikas lomu pašvaldības funkciju izpildē un sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm; izstrādāt rekomendācijas, kā motivēt pašvaldības atbildīgākai rīcībai, atbalsta mehānismiem un finansējuma piesaistei.

Viens no darba grupas dalībniekiem Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Cietvielu un materiālu fizikas katedras asociētais profesors Aivars Vembris prezentēja sākotnējo indeksa aprēķina principa versiju. Pēc tam klātesošie, strādājot grupās, definēja aprites ekonomikas kritērijus, kas būtu svarīgi no iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību skatpunkta, kā arī piešķīra šiem dažādajiem kritērijiem “būtiskumu” jeb svaru.

“Svariem” mainoties, joprojām būs iespēja salīdzināt indeksus dažādos periodos. Piemēram, tam, kas ir būtisks šobrīd, atkārtoti veicot pašvērtējumu, būtiskums var mainīties.

“Šis bija pirmais solis. Tagad priekšā pamatīgākais darbs – analizēsim darba grupā paveikto, kopā turpināsim darbu pie izpētes metodoloģijas un modeļa pārbaudes,” sacīja profesore Atstāja.

Pirmajā Aprites ekonomikas indeksa sanāksmē piedalījās “Zaļās brīvības” eksperts klimata saudzējošā dzīvesveida un vides ekonomikas jomā Dr. geogr. Jānis Brizga, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) zinātņu un starptautisko attiecību prorektore, profesore Dr. oec. Jeļena Titko, EKA Aprites ekonomikas maģistra programmas direktors, ekonomists PhD. kandidāts Edgars Čerkovskis, kurš ir piedalījies Izglītības kvalitātes indeksa izstrādē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadošā pētniece un asociētā profesore Dr. oec. Sandra Gusta, Aprites ekonomikas un ilgtspējas eksperte, Banku augstskolas Asoc.Prof., Dr.sc.admin. Natālija Cudečka-Puriņa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Sanita Osipova, Vidzemes augstskolas profesores Dr. oec. Agita Līviņa un Dr. oec. Maira Levšcevica un citi atzīti aprites ekonomikas eksperti.

Attālināti piedalījās arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. sc. soc. Andris Saulītis.

“Aprites ekonomika ir atbilde uz klimata pārmaiņām. Analizējot starptautisko pieredzi, mēs arī redzam, ka, ieviešot aprites ekonomikas principus praksē, ir ieguvumi tautsaimniecībai – veidojas jaunas nozares, jauni uzņēmumi un darba vietas,” noslēgumā sacīja Latvijas Aprites ekonomikas indeksa iniciatore Agita Baltbārde.

Arī “CleanR Grupa” savā darbībā tiecas ievērot apritīguma principus – jau pašlaik Grupa ir “bezatkritumu saimniecība”, jo ar savu darbību nerada atkritumus. Grupas uzņēmumu sniegtajos pakalpojumos tiek nodrošināts pilna cikla serviss – no atkritumu savākšanas līdz šķirošanai un tālāk pārstrādei, vides pakalpojumos – no telpu uzkopšanas līdz pilna spektra pilsētvides uzturēšanai.

2023. gadā darbību sāka Grupas uzņēmuma plastmasas pārstrādes rūpnīca Ķekavā, tika atklāts Latvijā pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts, iegādāti 20 jauni elektriskie auto, tādējādi “zaļo” spēkratu īpatsvars Grupas vieglo auto parkā sasniedza 42 procentus.