Zinātnieku tikšanās dos startu otrajam Latvijas Aprites ekonomikas indeksam
Šā gada 28. janvārī Eiropas Savienības (ES) Mājā notiks zinātnieku un pētnieku tikšanās, lai dotu startu otrajam Latvijas Aprites ekonomikas indeksam un pielāgotu tā instrumentus aktuālajai situācijai Latvijā, informē indeksa vadošā pētniece Dr. oec. Dzintra Atstāja.
Tikšanās laikā klātesošajiem akadēmiskās vides un aprites ekonomikas ekspertiem būs iespēja iesaistīties Latvijas Aprites ekonomikas indeksa pašvaldību aptaujas anketas pilnveidē, lai tā pēc iespējas precīzāk atspoguļotu aktuālos izaicinājumus un attīstības prioritātes.
Dalībai šajā tikšanās reizē aicināti pārstāvji no akadēmiskās vides: no visām Latvijas universitātēm, kurās ir studiju virzieni, kas saistīti ar aprites ekonomiku, kā arī nozares eksperti.
“Latvijas Aprites ekonomikas indeksa pamatā vienmēr ir bijusi doma, ka tam ir jāspēj pielāgoties mainīgajai situācijai. Tikai šādi indekss var atspoguļot realitāti un sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldībām. Ja kādā gadā prioritāte ir aprites ekonomikas stratēģiju izstrāde, tad nākamajā šis posms jau var būt paveikts un jāakcentē citas jomas. Tieši tāpēc pirms katras jaunas aptaujas ir būtiski pārskatīt un pilnveidot indeksa instrumentāriju, vienlaikus saglabājot to, ka datus var salīdzināt ar iepriekšējo periodu,” uzsver indeksa galvenā pētniece Dr. oec. Dzintra Atstāja.
Savukārt AS “CleanR Grupa” valdes locekle un indeksa idejas iniciatore Agita Baltbārde uzsver nepieciešamību turpināt pašvaldību un sabiedrības izglītošanu.
“Mēs redzam, ka saruna par aprites ekonomiku ir jāturpina visos līmeņos. “CleanR” veiktās aptaujas dati rāda, ka tikai 36 % Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprites ekonomika. Vienlaikus ir skaidri redzams – tendence rīkoties apritīgi mums ir, taču mēs ne vienmēr to apzīmējam ar šo jēdzienu,” skaidro Baltbārde.
Viņa piebilst, ka Latvijas Aprites ekonomikas indekss ir radīts kā praktisks palīglīdzeklis politikas veidotājiem, pašvaldībām un sabiedrībai.
“Tas palīdz saprast, kā mums kā valstij sokas ar aprites ekonomikas ieviešanu, ļauj identificēt jomas ar labiem rezultātiem un tās, kurās nepieciešams papildu grūdiens, kā arī kalpo kā platforma izglītošanai un pieredzes apmaiņai,” komentē Baltbārde.
Aprites ekonomikas veicināšana ir arī viens no ES izvirzītajiem mērķiem. ES ir noteikusi mērķi laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam dubultot pārstrādāto materiālu īpatsvaru kopējā ekonomikas materiālu patēriņā, līdz 2030. gadam sasniedzot 24 %.
Šis konteksts ir īpaši nozīmīgs arī Latvijai. Atbilstoši Eiropas Vides aģentūra datiem, Latvijas apritīgu resursu lietošanas rādītājs (“Circular material usage rate” jeb CMUR) 2024. gadā sasniedza 6,8 %. Salīdzinājumā ar 2010. gadu tas ir pieaudzis 4,6 reizes – tobrīd CMUR Latvijā bija vien 1,2 %.
Vienlaikus ES kopējais progress liecina, ka, neskatoties uz izvirzītajiem mērķiem, apritīgu materiālu izmantošanas pieaugums joprojām ir pārāk lēns. 2024. gadā sekundārie materiāli veidoja 12,2 % no kopējā materiālu patēriņa ES, kas ir tikai par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2010. gadā. Ņemot vērā prognozēto materiālu pieprasījuma pieaugumu līdz 2030. gadam, ES pašlaik nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi – dubultot apritīgu materiālu izmantošanas īpatsvaru ekonomikā.
Tieši šādā kontekstā Latvijas Aprites ekonomikas indekss ir būtisks instruments, kas ļauj novērtēt Latvijas progresu salīdzinājumā ar Eiropas mērķiem, identificēt jomas ar straujāku attīstību un tās, kurās nepieciešami papildu politiski, ekonomiski vai izglītojoši risinājumi.
Šāds izvērtējums ir īpaši nozīmīgs, jo tas veicina pamatotu un pārdomātu risinājumu attīstību katrā pašvaldībā, ņemot vērā tās iedzīvotāju vērtības un vajadzības. Aktīva iedzīvotāju iesaiste pētījumā sniedz gan vērtīgus datus pētniekiem, gan atgriezenisko saiti pašvaldību pārvaldēm, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu noturīgu attīstību reģionos.
Latvijas Aprites ekonomikas indekss ir Latvijas vadošā vides pakalpojumu koncerna AS “CleanR Grupa” iniciēts un Latvijas zinātnieku izstrādāts analītisks instruments, kas ļauj sistemātiski novērtēt aprites ekonomikas ieviešanas progresu gan pašvaldību, gan iedzīvotāju līmenī. Indekss balstās uz pašvaldību un sabiedrības aptaujām un publiski pieejamo datu analīzi.
Indekss pirmo reizi tika īstenots 2024. gadā, un tā mērķis ir nodrošināt regulāru, salīdzināmu un uz pierādījumiem balstītu priekšstatu par aprites ekonomikas attīstību Latvijā, vienlaikus kalpojot kā atbalsta instruments politikas plānošanai un praktisku lēmumu pieņemšanai. Latvijas Aprites ekonomikas indekss norisinās reizi divos gados.
